Darba un uzsākšanas kondensatoru galvenās atšķirības ir šādas:
I. Lietojuma ziņā
Uzsākšanas kondensators
Galvenokārt tiek izmantots, lai nodrošinātu īsu laika garumā lielu strāvu, kad dīzeņmotors sāk darbāties, palīdzot tam pārvarēt miera stāvokļa inerci un viegli startēt. Piemēram, vienfāzes asinhronajā dīzeņmotorā uzsākšanas kondensators tiek savienots seriālā savienojumā ar uzsākšanas vijumu. Uzsākšanas brīdī tiek radīts rotājošs magnētiskais lauks ar lielu fāzveida starpību, kas ļauj motoram ātri startēt.
Kad motors sasniedz noteiktu ātrumu, uzsākšanas kondensators parasti tiek automātiski atslēgts ar centrīfugālo slēdzi vai citiem ierīcēm un vairs nedarbojas kopā ar motoru.
Darba kondensators
Nekustāmi spēlē lomu motoru darbā un tiek izmantots, lai uzlabotu motoru jaudas koeficientu un operatīvo veiktspēju. Piemēram, dažos motoros, kuriem ir nepieciešams nemainīgi strādāt, piemēram, gaisa kondicionieru kompresoros un ventilatoru motoros, darba kondensators tiek savienots paralēli ar motoru galveno vijumu. Reaktivās jaudas kompensēšana paātrina motoru efektivitāti un jaudas koeficientu.
Darba kondensators vienmēr būs savienots ar elektrosistēmu un strādās kopā ar motoru.
II. Iespējām
Uzsākšanas kondensators
Parasti ir ar lielu ietilpību. Tas ir tāpēc, ka uzsākšanas brīdī ir nepieciešama liela strāva un momenta, tāpēc ir vajadzīgs lielāka ietilpība, lai radītu pietiekamu fāzveida starpību. Piemēram, dažiem maziem vienfāzes asinhronajiem motoriem uzsākšanas kondensatora ietilpība var būt no daudzus desmitus mikrofarādiem līdz vairākiem simtiem mikrofarādiem.
Tā kā uzsākšanas kondensators strādā tikai uzsākšanas brīdī, tā ietilpība var būt liela, neievērojami ietekmējot motoru ilgtermiņa darbību.
Darba kondensators
Ietilpība parasti ir mazāka nekā uzsākšanas kondensatora. Tā kā reaktivās jaudas kompensēšanai darbā nepieciešama tikai noteikta mēra, nav nepieciešams tāds liels strāvas piegāde kā uzsākšanas brīdī. Piemēram, darba kondensatora ietilpība var būt no daudzus mikrofarādiem līdz vairākiem desmitiem mikrofarādiem.
Ja darba kondensatora ietilpība ir pārāk liela, tas var rasties pārmērīga kompensācija, samazinot motoru efektivitāti un veiktspēju.
III. Sprieguma noturības prasībās
Uzsākšanas kondensators
Uzsākšanas brīdī lielā strāvas impakts prasa augstu sprieguma noturību. Piemēram, uzsākšanas kondensatoram parasti ir jānoturē augsts spriegums un liela strāvas impakta uzsākšanas brīdī. Tā sprieguma noturība parasti ir virs 400 voltu maiņstrāvas.
Lai nodrošinātu, ka uzsākšanas kondensators var uzticami strādāt smagās uzsākšanas apstākļos, parasti tiek izvēlēts laba kvalitātes kondensators ar augstu sprieguma noturību.
Darba kondensators
Lai gan tam arī jānoturē noteikts spriegums darbā, salīdzinājumā ar uzsākšanas kondensatoru, tam ir jānoturē mazāks strāvas impakts. Tāpēc darba kondensatora sprieguma noturības prasības ir zemākas, parasti no 250 līdz 450 voltu maiņstrāvas.
Darba kondensatoram ir jābūt ar labu stabilitāti un uzticamību, lai nodrošinātu motoru ilgstošu stabilu darbību.
IV. Darba laikā
Uzsākšanas kondensators
Darba laiks ir īss un strādā tikai uzsākšanas brīdī. Kad motors ir sācis darboties, uzsākšanas kondensators tiek atslēgts un vairs nedarbojas kopā ar motoru. Piemēram, vienfāzes asinhronajā motorā uzsākšanas kondensators var strādāt tikai dažas sekundes līdz vairāk desmitus sekundes.
Tā kā darba laiks ir īss, uzsākšanas kondensators ģenerē mazāk siltumu un tam ir zemākas prasības attiecībā uz sildīšanos.
Darba kondensators
Darba laiks ir ilgs un sakrīto ar motoru darba laiku. Motoru darbā darba kondensators vienmēr strādā un nepārtraukti kompensē motoru reaktivās jaudas. Piemēram, dažos nemainīgi strādājošos ierīcēs darba kondensators var būt nepieciešams strādāt nemainīgi vairākas stundas vai pat ilgāk.
Tā kā darba laiks ir ilgs, darba kondensators ģenerē noteiktu daudzumu siltuma, tāpēc jāņem vērā sildīšanās, lai nodrošinātu to ilgstošu stabilu darbību.