Pārskats par virsgrunā un zemgrunā elektroenerģijas pārvades sistēmām
Galvenās atšķirības un salīdzinājums starp apakšzemē un virs zemes novada elektroenerģijas pārvadi un sadali
Publiskā drošība
No publiskās drošības viedokļa, apakšzemes sistēmas veido labāko izvēli salīdzinājumā ar virs zemes pārvades sistēmām. Kad visi pārvades un sadalīšanas komponenti ir iegraboti, apakšzemes sistēmas samazina risku no šķēršļiem un ārējiem iedarbībām. Turklāt tās ir mazāk neskaidras vides faktoriem, piemēram, vējam, vētraim un smagam lietusgājienam, kas padara tās būtībā drošākas.
Sākotnējie izdevumi
Apakšzemes sistēmas rada būtiski augstākus sākotnējos izdevumus nekā virs zemes sistēmas. Iegrabojumi, konduiti, speciālas kabeles, cilvēku emuāri un citi pārvades aprīkojumi pieauga izmaksas, un apakšzemes instalācijas maksā 5 līdz 10 reizes vairāk nekā virs zemes varianti.
Izmaiņu elastība
Virs zemes sistēmas piedāvā lielāku elastību izmaiņām. Vadi, stiprinājumu stabi un transformatori ir viegli pieejami, ļaujot ātri pielāgoties mainīgajām slodzes prasībām. Apakšzemes sistēmas, savukārt, balstās uz pastāvīgiem cilvēku emuāriem un trubu līnijām. Kapacitātes pievienošana vai sistēmas modifikācija prasa jaunu trubu līniju uzstādīšanu, kas padara izmaiņas daudz grūtākas.
Traucējumi
Apakšzemes sistēmām ir zema traucējumu risks, jo iegrabotie vadi ir ar stipru izolāciju. Virs zemes sistēmas, kas ir pakļautas vides faktoriem (piemēram, smagai laikapstākļu), saskaras ar lielākiem enerģijas traucējumu un ārējo negadījumu riskiem.
Traucējuma atrašana un remonts
Lai arī apakšzemes traucējumi ir reti, to atrašana un remonts ir sarežģīts, ņemot vērā iegraboto infrastruktūru. Virs zemes sistēmas, ar atklātiem vedājiem, ļauj ātru traucējuma detektāciju un remontu.
Strāvas noslogojuma spēja un sprieguma pazemināšanās
Iedarbība uz sakaru tīkliem
Virs zemes sistēmas var iedarboties uz tālrunis tīkliem, izraisojot nevēlamu potenciāla paaugstināšanos un troksni sakaru tīklos. Apakšzemes sistēmas novērš šādas iedarbības.
Uzturēšanas izmaksas
Apakšzemes sistēmām ir zemākas regulāras uzturēšanas izmaksas, jo tās mazāk ir pakļautas vēja, sniega un gaismaizeņu iedarbībai. Tomēr traucējumu remonts ir ilgstošs un dārgs. Virs zemes sistēmas, neskatoties uz augstāko traucējumu risku, ļauj ātrāku un lētāku remontu.
Izskats
Apakšzemes sistēmas saglabā teritorijas vizuālo pievilcību, iegrabojot visu infrastruktūru un izvairoties no ierobežojumiem ar ēkām. Savukārt virs zemes enerģijas līnijas var saasināt ainavu.
Noderīgais dzīves ilgums
Apakšzemes sistēmu vidējais dzīves ilgums ir divreiz garāks nekā virs zemes sistēmu. Ja virs zemes sistēma var darboties 25 gadus, apakšzemes sistēma var darboties aptuveni 50 gadus.
Salīdzinājums starp apakšzemes kabeļiem un virs zemes līnijām
