Savstarpējības teorēma ir elektromagnētismā izmantojama principe, kas saista spriegumu un strāvu divos punktos lineārā, passīvajā tīklā. Tā nosaka, ka sprieguma vienā punktā un strāvas otrā punktā attiecība ir vienāda ar strāvas pirmajā punktā un sprieguma otrā punktā attiecību.
Matemātiski savstarpējības teorēmu var izteikt šādi:
V1/I1 = V2/I2
kur:
V1 – spriegums pirmajā punktā
I1 – strāva pirmajā punktā
V2 – spriegums otrajā punktā
I2 – strāva otrajā punktā
Savstarpējības teorēma balstās uz ideju, ka sprieguma un strāvas attiecības lineārā, passīvajā tīklā ir savstarpējas. Tas nozīmē, ka jebkuru divu punktu tīklā spriegumu un strāvu var mainīt vietām, nesaturot tīkla kopējo darbību.
Savstarpējības teorēma ir noderīgs rīks elektrisku shēmu un sistēmu analīzei un dizainam, īpaši, ja shēma vai sistema ir simetriska. Tā ļauj inženieriem izmantot simetriju, lai vienkāršotu shēmas vai sistēmas analīzi, padarot to vieglāku saprotamu un efektīvi izstrādājamu.
Savstarpējības teorēma ir piemērojama tikai lineāriem, passīviem tīkliem. Tā nav piemērojama netiešiem tīkliem vai tīkliem ar aktīviem elementiem, piemēram, pastiprinātājiem.
Savstarpējības teorēma tiek izmantota gan
Tiešā strāvas shēmās un
Mainīgā strāvas shēmās.
Savstarpējības teorēma, mazāk zinātniski, apgalvo, ka, mainot jebkura tīkla sprieguma un strāvas avotu atrašanās vietas, caur shēmu plūstošais spriegums un strāva paliek nemainīgi.
Paziņojums: Cienīsim originālu, labas raksti vērts dalīties, ja ir pārkāpumi, lūdzu, sazinieties, lai dzēst.