1. Pārskats par pārmeklēšanas testa tehnoloģiju priekš straujvērtētājiem
1.1 Pārmeklēšanas testa nepieciešamība
Pārmeklēšanas tests ir svarīgs solis, lai nodrošinātu straujvērtētāju veiktspēju un drošu darbību elektrotīklos. Elektrotīklos ar līdzstrāvas līmeni līdz 220 kV straujvērtētāji spēlē galveno lomu, aizsargājot elektriskos ierīces no pārsprogumiem un vaļču triecieniem. Tomēr, no straujvērtētāja izgatavošanas līdz tā instalēšanai un faktiskajai darbībai, vides faktori vai pārnēsāšanas, glabāšanas un instalēšanas laikā radīti kļūmes var ietekmēt tā veiktspēju. Pārmeklēšanas testa starpniecībā var tūlītējā laikā identificēt ražošanas defektus, pārnēsāšanas bojājumus un instalācijas problēmas, nodrošinot, ka straujvērtētājs ir optimālā stāvoklī pirms tā ievedšanas rīcībā, un izvairoties no darbības laikā rodamiem trūkumiem, tādējādi uzturējot elektrotīkla stabilitāti un uzticamību.
1.2 Pārmeklēšanas testa galvenie saturējumi
Pārmeklēšanas tests koncentrējas uz diviem galvenajiem aspektiem:
Elektroenerģijas veiktspējas tests: Pārbauda, vai straujvērtētāja elektriskās īpašības atbilst projekta prasībām noteiktās apstākļos, nodrošinot tā aizsardzības funkciju pārsprogumu un vaļču triecienos. Faktiskie testi ietver tādas pozīcijas kā gandrīz statiskā mazākā sprieguma (kas atspoguļo voltampere un nelīnijveida raksturojumu), noplūdes strāvas testu, kā arī strāvas frekvences referenčspriegumu, noplūdes strāvu 0,75 reizes gandrīz statiskā mazākā sprieguma, izlaišanas skaitītāja darbību, atlikušo spriegumu, strāvas frekvences izturību pret spriegumu un impulsu sprieguma testus, visaptveroši novērtējot elektrisko veiktspēju.
Izolācijas rezistances tests: Nosaka straujvērtētāja izolācijas stāvokli, identificējot slēptās briesmas, piemēram, izolācijas bojājumus un pārmērīgu noplūdes strāvu darbības laikā. Mērījot izolācijas rezistenci, nosaka, vai izolācijas veiktspēja atbilst standartiem, novēršot sistēmas problēmas, kas izraisītas izolācijas trūkumiem.
1.3 Pārmeklēšanas testa standarti un specifikācijas
Pārmeklēšanas testam jāievēro stingri vietējie un starptautiskie standarti un specifikācijas, lai nodrošinātu precīzu un uzticamu testēšanu. Standarti skaidri definē testa metodes un tehniskās prasības straujvērtētāju elektriskajām īpašībām un vides pielāgošanai. Savienojot to ar Ķīnas elektrotīkla faktisko situāciju, tie precizē prasības testa aprīkojumam, videi un procedūrām, nodrošinot testēšanas procesa standartizāciju un rezultātu uzticamību. Testēšanas laikā jāizmanto aprīkojums un instrumenti, kas atbilst precizitātes prasībām, un jādarbojas profesionālie cilvēki, ņemot vērā standarta procedūras. Tāpat jāpievērš uzmanība vides temperatūrai, mitrumam un elektromagnētiskajai interferencē, lai simulētu faktisko darbības vidi un iegūtu precīzus datus.
2. Pārskats par dzīvtesta tehnoloģiju
2.1 Dzīvtesta nozīme
Dzīvtests plaši tiek izmantots elektrotīklos, piedāvājot priekšrocības, piemēram, neiejaucēšanos un reāllaiku monitoringu:
Izvairīšanās no zaudējumiem no strāvas pārtraukumiem: Detektors var tikt veikts bez strāvas pārtraukuma, nodrošinot strāvas piegādes nepārtrauktību un samazinot ekonomiskos un sociālos ietekmes.
Reāllaika stāvokļa monitoring: Dinamiski detektors straujvērtētāju izolācijas, vedņu un termiskā stāvoklis, neietekmējot normālo darbību, tūlītējā laikā identificē potenciālas trūkumu briesmas un palīdz plānot uzturēšanu, izvairoties no lielapjoma strāvas pārtraukumiem un ierīču bojājumiem.
Visdzīves ciklu pārvaldība: Izmantojot straujvērtētāju elektriskās veiktspējas un izolācijas stāvokļa detektors, novērtē to veselības stāvokli, nodrošinot pareizu darbību vaļču triecienos un pārsprogumos. Analizējot testa datus, var izstrādāt mērķtiecīgas uzturēšanas stratēģijas, pagarinot ierīču izmantošanas laiku un samazinot trūkumu riskus, sniedzot pamatu stāvokļa orientētai uzturēšanai un preventīvai uzturēšanai.
Veicina intelektuālo tīkla attīstību: Uzlabo elektrotīkla ierīču darbības uzticamību, nodrošina elektroenerģijas uzņēmumu drošu ražošanu un ekonomiskos labumus, veicinot elektrotīkla intelektuālo un modernizēto pārvaldības atjauninājumu.
2.2 Dzīvtesta tehniskie principi
Dzīvtesta tehniskais princips galvenokārt balstās uz daudziem fiziskiem fenomeniem, piemēram, elektromagnetismu, termodinamiku un akustiku. Mērījot un analizējot parametrus, piemēram, elektromagnētisko lauku, temperatūras lauku un skaņas viļņus, ierīcē dzīvā stāvoklī, tā nosaka ierīces darbības stāvokli un veselības stāvokli.
Bieži izmantotās dzīvtesta metodes ietver:
Infrasarkana detektors: Izmanto infrasarkanās termogrāfijas tehnoloģiju, lai detektors ierīces virsma temperatūras sadalījums un siltuma pārnešana, identificējot neatbilstošus augstu temperatūru apgabali un diagnosticējot problēmas, piemēram, pārsildīšanos, sliktu kontaktu vai izolācijas novecēšanos ierīcē.
Ultraskaņas detektors: Uztaisa ultraskaņas signālus, kas rodas ierīcēs iekšpusē un virsū, lai novērtētu ierīces izolācijas stāvokli.
Impulsu sprieguma detektors: Mēra impulsu sprieguma signālus ierīcē, lai noteiktu izolācijas defektu atrašanās vietu un smagu, vienlaikus analizējot signālu intensitāti, frekvenci un sprieguma formas parametrus.
Dzīvtesta pamatprincips var tikt apkopots šādi:
Formulā E(t) ir detektora signāls, A ir signāla amplitūda, φ ir leņķa frekvence, ω ir fāzes leņķis, un (n(t) ir troksnis signāls.
2.3 Dzīvtesta realizācija
Veicot dzīvtestu, jāizvēlas un konfigurē aprīkojums/instrumenti, pamatojoties uz testa objekta tipu un darbības vidi, atbilstoši sensoriem un detektoriem. Straujvērtētāju dzīvtesta laikā bieži izmantotie rīki ietver infrasarkanās termogrāfijas kameras, ultraskaņu detektorus, impulsu sprieguma detektorus un dzīvtestus—tie piedāvā augstu jūtību/izšķirtspēju, lai precīzi detektors sarežģītos elektromagnētiskos vides apstākļos.
Pretestēšana: Kalibrējiet instrumentus, lai nodrošinātu mērījumu precizitāti/stabilitāti.
Testēšanas laikā: Zinātniski izvietojiet sensorus/vadītājus, lai pilnībā aptvertu galvenās daļas un iegūtu precīzus datus, nodrošinot testa uzticamību. Testējošajiem cilvēkiem jāievēro stingri procedūras, prioritizējot drošību, lai izvairītos no kļūdām/nelaimes nepareiziem darbībām.
Pēc testa: Veiciet dziļāku datu analīzi, apstipriniet/diagnostējiet neatbilstošus signālus un veiciet mērķtiecīgu uzturēšanu/remontu, lai precīzi noteiktu ierīces stāvokli un slēptās trūkumu.
3 Tehnoloģijas lietošanas gadījumu analīze
3.1 Pārmeklēšanas testa gadījums
220 kV straujvērtētāju pārmeklēšanas testa laikā tehniķi veica visaptverošus testus (elektroenerģijas veiktspēja, izolācijas rezistence utt.) jauno instalēto straujvērtētāju.
Elektroenerģijas veiktspējas tests: Gandrīz statiskā mazākā sprieguma rezultāti parādīja, ka elektriskās īpašības atbilda standartiem (gludas voltampere krivnes, nav neatbilstošu svārstību).
Izolācijas rezistences tests: Straujvērtētāji parādīja labu izolāciju (rezistence bija noteiktajā diapazonā).
Impulsu sprieguma tests: Augstā jūtība detektors apstiprināja, ka nav acīmredzamiem iekšējiem izolācijas defektiem.
Strāvas frekvences/impulsu sprieguma testu laikā straujvērtētāji izturēja nominālo spriegumu un darbojās normāli. Stabils darbības stāvoklis pēc instalēšanas apstiprināja testa precizitāti, nodrošinot drošu ievedšanu rīcībā. Tehniķi optimizēja procesus, pamatojoties uz pieredzi, uzlabojot efektivitāti/precizitāti.
3.2 Dzīvtesta gadījums
Pašreizējā dzīvtesta laikā tehniķi veica infrasarkanās detektora un impulsu sprieguma testus darbībā esošajiem 220 kV straujvērtētājiem:
Infrasarkanās detektors: Termogrāfija detektors aptvera aptuveni 10 °C neatbilstošu temperatūras paaugstinājumu augstākajā pozīcijā.
Impulsu sprieguma tests: Turpmākais detektors atklāja stiprākus impulsu sprieguma signālus šajā pozīcijā, kas norādīja uz izolācijas defektu—kas tika apstiprināts zemākā par normālo izolācijas rezistenci.
Mērķtiecīgi remonti atjaunoja normālu darbību. Šis tests laicīgi izbeidza slēptās briesmas, sniedzot vērtīgu pieredzi nākamajām ierīču monitorēšanai un uzturēšanai.
3.3 Pieredzes apkopošana un ieteikumi
Straujvērtētāju pārmeklēšanas testa laikā, nodrošinot, ka tos elektroenerģijas veiktspēja un izolācijas rezistences atbilst standartiem, ir galvenais priekšnoteikums ierīču uzticamai ievedšanai rīcībā. Reālajā darbībā jāpievērš uzmanība testa aprīkojuma kalibrēšanai un uzturēšanai. Regulāra uzturēšana nodrošina mērījumu precizitāti un stabilitāti. Tāpat jāpastiprina detektora datu analīze un pārvaldība: izveidojiet ierīču veselības reģistru un izveidojiet tendences analīzes modeļus, lai realizētu ierīču stāvokļa reāllaika monitoringu un trūkumu prognozēšanu. Dzīvtesta dati noteiktā substation ir detalizēti Tabulā 1.
No Tabulas 1 redzams, ka standartizēts dzīvtests un laicīga uzturēšana ir efektīvi pieejas, lai uzlabotu ierīču darbības uzticamību, nodrošinot elektrotīkla stabila darbību.
4. Secinājumi
Straujvērtētāju pārmeklēšanas un dzīvtesta tehnoloģijas līdz 220 kV klases ir ļoti efektīvas, lai nodrošinātu straujvērtētāju uzticamu darbību. Nākotnē, kā detektora tehnoloģijas turpinās inovēt un attīstīt, elektrotīkla intelektuālā pārvaldības līmenis tiks vēl vairāk uzlabots, nodrošinot vēl solīdāku tehnisko garantiju elektrotīkla drošai un stabila darbībai.