MA hārdotāja pamati
MA hārdots definēts kā hārdots, kas enerģētisks ar maiņstrāvas avotu. Maiņstrāva (MA) tiek plaši izmantota mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem mērķiem tās unikālo īpašību dēļ: atšķirībā no G strāvas, gan MA strāvas, gan sprieguma lielums un virziena hārdotājā mainās periodiski laika gaitā.
MA viļņu formas parasti seko sinusoīdālai modelim, veidojot vienu ciklu ar vienādiem pozitīvajiem un negatīvajiem pusi. Šis uzvedības veids matemātiski aprakstāms kā funkcija no laika (t) vai leņķa (θ = ωt), kur ω attēlo leņķveida frekvenci.
Impedance in AC vs. DC Circuits
Fāzes attiecības MA sistēmās
MA hārdotos, strāva un spriegums raksturojas gan pēc lieluma, gan fāzes leņķa. To fāzes sakritība atkarīga no hārdota parametriem (R, L, C). Sinusoīdālas lielumi, piemēram, spriegums un strāva, mainās ar leņķa θ sinusu, padarot tos fundamentālus MA sistēmu analīzei.
Sinusoīdālo viļņu formas priekšrocības enerģijas ražošanā
Sinusoīdāls spriegums un strāva tiek vispārēji preferēti enerģijas ražošanai tādēļ:
Maiņstrāvas un sprieguma dinamika

Maiņstrāvas un rezistīva strāvas viļņu forma
Zemāk redzama maiņstrāvas viļņu forma laikā un strāva, kas plūst caur rezistenci (R) hārdotā:

DA hārdoto veidi un galvenie termini
MA hārdoto klasifikācija
MA hārdoti kategorizēti atkarībā no to komponentu konfigurācijām:
Būtiski MA hārdoto termini
Maiņstrāvas spriegums periodiski maina polaritāti un lielumu, savukārt maiņstrāva darbojas tāpat – maina virzienu un amplitūdu laika gaitā. Kad MA sprieguma avots savienots ar rezistīvu slodzi (kā parādīts zemāk), strāva plūst vienā virzienā pozitīvajā pus-ciklā un maina virzienu negatīvajā pus-ciklā, atspoguļojot avota polaritātes maiņas.