
Galvenā elektroapgādzes funkcija ir nodrošināt kontaktu atvēršanu un slēgšanu. Lai gan tas šķiet vienkārši, mums jāatceras, ka elektroapgādze pārējo savas dzīves laiku parasti atrodas slēgtā stāvoklī. Ļoti reti tiek nepieciešams veikt elektroapgādzes darbības, lai atvērtu vai slēgtu kontaktus.
Tādēļ elektroapgādzes darbībai jābūt ļoti uzticamai, bez kavējumiem vai lēnām reakcijām. Lai sasniegtu šo uzticamību, elektroapgādzes darbības mehānisms kļūst sarežģītāks, nekā tika iedomāts sākumā.
Kontaktu atvēršanas un slēgšanas attālums, kā arī kustīgo kontaktu ātrums darbības laikā, ir visnozīmīgākie parametri, kas jāņem vērā, plānojot elektroapgādzi.
Kontaktu attālums, kustīgo kontaktu ceļa garums un to ātrums tiek noteikti ar tilpumu, strāvas un sprieguma klases elektroapgādzes tipu. Zemāk redzamā diagrammā ir parādīta tipiska elektroapgādzes darbības charakteristika. Diagrammas X ass attēlo laiku milisekundēs, bet Y ass — attālumu milimetros.
Piemēram, laukā T0 strāva sāk plūst caur slēgšanas spuldzi. Pēc lauka T1 kustīgais kontakts sāk pārvietoties uz fiksēto kontaku. Laikā T2 kustīgais kontakts pieskaras fiksētam kontaktam. Laikā T3 kustīgais kontakts nonāk slēgtajā pozīcijā. Laiks (T3 – T2) ir šo divu kontaktu (kustīgo un fiksēto) pārmērīga apjoma periods. Pēc laika T3 kustīgais kontakts mazliet atskrēj un pēc tam vēlreiz atgriežas savā fiksētajā slēgtajā pozīcijā, pēc laika T4.
Tagad pāriet uz trieciena darbību. Piemēram, laukā T5 strāva sāk plūst caur elektroapgādzes trieciena spuldzi. Laikā T6 kustīgais kontakts sāk pārvietoties atpakaļ, lai atvērtu kontaktus. Pēc laika T7, kustīgais kontakts beidzot atseko no fiksētā kontaka. Laiks (T7 – T6) ir pārklājuma periods.
Laikā T8 kustīgais kontakts atgriežas savā galīgajā atvērtajā pozīcijā, taču tur nebūs atpūtas pozīcijā, jo būs dažas mehāniskas svārstības, pirms kustīgais kontakts nonāk savā galīgajā atpūtas pozīcijā. Laikā T9 kustīgais kontakts beidzot atgriežas savā atpūtas pozīcijā. Tas attiecas gan uz standarta, gan attālināti kontrolējamām elektroapgādzēm.
Elektroapgādzei jānonāk atvērtajā stāvoklī tik ātri, cik iespējams. Tas ir tāpēc, lai ierobežotu kontaktu iznīcināšanos un ātri pārtrauktu defektīgo strāvu. Tomēr kustīgā kontaka kopējais ceļa garums nav noteikts tikai nepieciešamībā pārtraukt defektīgo strāvu, bet gan arī nepieciešamajā kontaktu atstarpe, lai izturētu normālos dielektisko stresu un lieksto impulsu spriegumu, kas parādās starp kontaktiem, kad elektroapgādze atrodas atvērtajā stāvoklī.
Nepieciešamība pārnēsāt nemainīgu strāvu un izturēt elektroapgādzes loku, padara nepieciešamu izmantot divus paralēlus kontaktu komplektus — primāro kontaktu, kas vienmēr ir izgatavots no augstāk lejupvedīgām materiālām, piemēram, medībā, un loka kontaktu, kas izgatavots no loka izturīgām materiālām, piemēram, volfrāmu vai molibdēnu, kas ir daudz zemāk lejupvedīgs nekā primārie kontakti.
Atvēršanas elektroapgādzes darbības laikā primārie kontakti atveras pirms loka kontaktiem. Tomēr, tā kā elektriskā pretestība un induktors elektriskajos ceļos starp primārajām un loka kontaktiem ir atšķirīgi, nepieciešams finitais laiks, lai panāktu pilnīgu strāvas komutāciju, t.i., no primārā vai galvenā kontaktu šķira loka kontaktu šķirai.
Tātad, kad kustīgais kontakts sāk pārvietoties no slēgtās pozīcijas uz atvērto, kontaktu atstarpe palielinās, un pēc daža laika sasniedz kritisko kontaktu pozīciju, kas norāda minimālo leju, kas nepieciešama, lai novērstu reārkāšanos nākamajā strāvas nullei. Atlikušais ceļa gabals ir nepieciešams tikai, lai uzturētu pietiekamu dielektisko stiprumu starp kontaktu atstarpi un palēnināšanas nolūkos.
Slēgšanas darbības laikā elektroapgādzei jāievēro sekojošais,
Kustīgajam kontaktam jāpārvietojas uz fiksēto kontaku pietiekami ātri, lai novērstu priekšlaikus notikušo arku. Kad kontaktu atstarpe samazinās, arka var sākties pirms kontakti beidzot ir slēgti.
Slēgšanas procesā kontaktu starpā mainās vidējums, tāpēc šajā elektroapgādzes darbībā jāpiegādā pietiekami liela mehāniskā vara, lai kompresētu dielektisko vidu lokā.
Pēc fiksētā kontaka pieskaršanās, kustīgais kontakts var atskrēt atpakaļ, tāpēc jāpiegādā pietiekami liela mehāniskā enerģija, lai pārvarētu atspējīgo spēku, kas rodas dēļ slēgšanas darbības defektā.
Sprindzinātājā, parasti trieciena vai atvēršanas sprindinis tiek uzlādēts slēgšanas darbības laikā. Tāpēc jāpiegādā pietiekami liela mehāniskā enerģija, lai uzlādētu atvēršanas sprindini.
Paziņojums: Cienīsim originālu, labas rakstītas raksti vērts dalīties, ja ir autortiesību pārkāpums, lūdzu, sazinieties, lai dzēstu.