Balstoties uz superprovočuvedņu īpašībām un uzvedību, tie tiek sadalīti divās kategorijās:
(1) 1. tips – Superprovočuvedņi ar zemu temperatūru.
(2) 2. tips – Superprovočuvedņi ar augstu temperatūru.
td{
platums:49%
}
1. un 2. tipa superprovočuvedņu uzvedība un īpašības ir nedaudz atšķirīgas. 1. un 2. tipa superprovočuvedņu salīdzinājums ir parādīts tabulā tālāk
| 1. tips – Superprovočuvedņi ar zemu temperatūru | 2. tips – Superprovočuvedņi ar augstu temperatūru |
| Zema kritiskā temperatūra (parasti diapazonā no 0K līdz 10K) | Augsta kritiskā temperatūra (parasti lielāka par 10K) |
| Zemas kritiskās magnetiskās lauka stipruma vērtības (parasti diapazonā no 0,0000049 T līdz 1T) | Augstas kritiskās magnetiskās lauka stipruma vērtības (parasti lielākas par 1T) |
| Ideāli ievēro Meisnera efektu: magnetiskais lauks nevar ieiet materiāla iekšos. | Daļēji ievēro Meisnera efektu, bet ne pilnībā: magnetiskais lauks var ieiet materiāla iekšos. |
| Parāda vienu kritisko magnetisko lauka stiprumu. | Parāda divus kritiskos magnetiskos lauku stiprumus |
| Viegli zaudē superprovočuvedņu stāvokli pie zema intensitātes magnetiskā lauka. Tādēļ 1. tipa superprovočuvedņus sauc arī par mīkstiem superprovočuvedņiem. | Neviegli zaudē superprovočuvedņu stāvokli pie ārējā magnetiskā lauka. Tādēļ 2. tipa superprovočuvedņus sauc arī par smagiem superprovočuvedņiem. |
| Pāreja no superprovočuvedņu stāvokļa uz normālo stāvokli dēļ ārējā magnetiskā lauka ir šāpa un nesaista 1. tipa superprovočuvedņiem. |
Pāreja no superprovočuvedņu stāvokļa uz normālo stāvokli dēļ ārējā magnetiskā lauka notiek pēc grādienta, bet nav šāpa un nesaista. Zemākajā kritiskajā magnetiskajā laukā (HC1) 2. tipa superprovočuvednis sāk zaudēt savu superprovočuvedņu īpašību. Augstākajā kritiskajā magnetiskajā laukā (HC2) 2. tipa superprovočuvednis pilnībā zaudē savu superprovočuvedņu īpašību. Stāvoklis starp zemāko un augstāko kritisko magnetisko lauku sauc par mežonāro vai mijiedarbības stāvokli. |
| Dēļ zema kritiskā magnetiskā lauka 1. tipa superprovočuvedņi nevar tikt izmantoti elektromagnētu ražošanai, kas veido stipru magnetisko lauku. | Dēļ augsta kritiskā magnetiskā lauka 2. tipa superprovočuvedņi var tikt izmantoti elektromagnētu ražošanai, kas veido stipru magnetisko lauku. |
| 1. tipa superprovočuvedņi parasti ir tīri metāli. | 2. tipa superprovočuvedņi parasti ir legumi un sarežģīti keramikas oksīdi. |
| BCS teoriju var izmantot, lai izskaidrotu 1. tipa superprovočuvedņu īpašības. | BCS teoriju nevar izmantot, lai izskaidrotu 2. tipa superprovočuvedņu īpašības. |
| Šie ir pilnīgi diamagnetiski. | Šie nav pilnīgi diamagnetiski |
| Šos sauc arī par Mīkstajiem superprovočuvedņiem. | Šos sauc arī par Smagajiem superprovočuvedņiem. |
| Šos sauc arī par Zemu temperatūras superprovočuvedņiem. | Šos sauc arī par Augstu temperatūras superprovočuvedņiem. |
| Mijiedarbības stāvoklis 1. tipa superprovočuvedņos neeksistē. | Mijiedarbības stāvoklis 2. tipa superprovočuvedņos eksistē. |
| Neliela piesārņojuma daudzums neatstāj ietekmi uz 1. tipa superprovočuvedņu īpašībām. | Neliela piesārņojuma daudzums būtiski ietekmē 2. tipa superprovočuvedņu īpašības. |
| Dēļ zema kritiskā magnetiskā lauka 1. tipa superprovočuvedņi ir ierobežoti tehniskās lietošanā. | Dēļ augsta kritiskā magnetiskā lauka 2. tipa superprovočuvedņi ir plašāk izmantoti tehniskajās lietojumās. |
| Piemēri: Hg, Pb, Zn, utt. | Piemēri: NbTi, Nb3Sn, utt. |