Spēka kondensatoru uzturēšanas un apsaimniekošanas rīklines

Elektroapgādājumu darbības un uzturēšanas vadlīnijas

Elektroapgādājumi ir statiski reaktivās jaudas kompensācijas ierīces, kas galvenokārt tiek izmantoti, lai sniegtu reaktivu jaudu elektriskajiem sistēmām un uzlabotu jaudas faktoru. Lietojot vietējo reaktivās jaudas kompensāciju, tie samazina pārvades līnijas strāvu, minimizē līnijas jaudas zudumus un sprieguma pazemināšanos, un lielā mērā iedevina labāku jaudas kvalitāti un augstāku iekārtu izmantošanu.

Šeit ir aprakstītas elektroapgādājumu darbības un uzturēšanas galvenās aspektu atsauksmes dēļ.

1. Elektroapgādājumu aizsardzība

(1) Jāpiemēro piemērotas aizsardzības pasākumi elektroapgādājumu bankām. Tas var ietvert saderīgu vai diferenciālo relēa aizsardzību, vai momentānu pārstrāvas relēa aizsardzību. Elektroapgādājumiem ar 3,15 kV vai augstāku spriegumu, ieteicams katram elektroapgādājumam instalēt individuālas vāveres. Vāveres nominālajai strāvai jāizvēlas, pamatojoties uz vāveres īpašībām un piegādes impulsa strāvā, parasti 1,5 reizes elektroapgādājuma nominālajai strāvai, lai novērstu eļļas tainas eksplodēšanu.

(2) Papildus minētajam, ja nepieciešams, var piemērot papildu aizsardzības pasākumus:

• Ja sprieguma pieaugums ir biežs un ilgstošs, jāņem pasākumi, lai nodrošinātu, ka spriegums nepārsniedz 1,1 reizes nominālo vērtību.

• Izmantojiet piemērotus automātiskos šķēršņus, lai aizsargātu no pārstrāvas, ierobežojot strāvi līdz 1,3 reizes nominālajai strāvai.

• Ja elektroapgādājumi ir savienoti ar gaisa līnijām, jāizmanto piemēroti pārsprieguma aizsargi, lai aizsargātu pret atmosfēras pārspriegumiem.

• Augstsprieguma sistēmās, kurās šķērsgriezuma strāva pārsniedz 20 A un standarta aizsardzības ierīces vai vāveres nevar uzticami izslēgt dzelzs defektus, jāievieš vienfase dzelzs defektu aizsardzība.

(3) Piemērotas aizsardzības shēmas izvēle ir būtiska drošai un uzticībai elektroapgādājumu darbībai. Neatkarīgi no izmantotā metodes, aizsardzības sistēmai jāatbilst šādiem prasībām:

• Pietiekama jūtība, lai nodrošinātu uzticamu darbību gadījumā, ja notiek iekšējs defekts jebkurā vienā elektroapgādājumā vai atsevišķu elementu kritums.

• Spēja selektīvi noņemt defektīgos elektroapgādājumus, vai ļaut viegli identificēt bojātos vienības pēc pilnas deenerģēšanas.

• Nav jānotiek nepareiziem slēgšanas operācijām vai sistēmas defektu, piemēram, dzelzs defektu laikā.

• Lēta instalācija, pielāgošana, testēšana un uzturēšana.

• Zema enerģijas patēriņa un darbības izmaksas.

(4) Automātiskā atkalapjungšana nevar tikt instalēta elektroapgādājumu bankās. Vēlamāk jāizmanto nespēka atbrīvošanas trippera ierīce. Tā kā elektroapgādājumiem ir nepieciešams laiks, lai izlaistu lādi, ja mēģina atkal apjungt tūlīt pēc trippera, var palikt atlikuša lāde ar pretēju polāritāti salīdzinājumā ar atkalenerģēšanas spriegumu, kas var radīt ļoti augstu impulsu strāvā, kas var izraisīt tainas deformāciju, eļļas sprādzienu vai pat eksplodēšanu.

2. Elektroapgādājumu energoapgāde un deenerģēšana

(1) Pirms elektroapgādājumu bankas enerģoapgādes, izmantojiet megommetru, lai pārbaudītu izlaisto ceļu.

(2) Šādas apsvērumi attiecas uz elektroapgādājumu banku pārslēgšanu:

• Elektroapgādājumu bankas nedrīkst pieslēgt tīklu, ja šķērsma spriegums pārsniedz 1,1 reizes nominālo spriegumu.

• Pēc atslēgšanas no tīkla, elektroapgādājumu bankai nedrīkst atkal enerģot iekšējā minūtē, izņemot automātisko atkārtoto pārslēgšanu.

• Pārslēgšanai izmantotajiem šķēršņiem nedrīkst rasties bīstami pārspriegumi. Šķēršņa nominālajai strāvai jābūt vismaz 1,3 reizes elektroapgādājumu bankas nominālajai strāvai.

3. Elektroapgādājumu izlaide

(1) Pēc atslēgšanas no tīkla, elektroapgādājumiem jāizliek automātiski. Kontaktu spriegums ātri jāsamazinās tā, ka neatkarīgi no nominālā sprieguma, tas nevar pārsniegt 65 V 30 sekundēs pēc atslēgšanas.

(2) Drošības nodrošināšanai jāinstalē automātiskas izlaides ierīces elektroapgādājumu šķēršņa pusē un tieši paralēli ar elektroapgādājumu (nevar būt slēdznes, izolātori vai vāveres sērijā). Elektroapgādājumu bankām, kas ir aprīkotas ar ne specifiskām izlaides ierīcēm, piemēram, sprieguma transformatoriem (augstsprieguma elektroapgādājumiem) vai incandescent lampām (zemu spriegumu elektroapgādājumiem), vai tieši savienotiem ar motoriem, nav nepieciešamas papildu izlaides ierīces. Izmantojot lampas, to izmantošanas laiku var palielināt, palielinot lampu skaitu sērijā.

(3)  Pirms pieskaroties jebkurai atslēgta elektroapgādājuma vedāmajai daļai, pat ja automātiskā izlaide ir notikusi, jāizmanto nomākta, izolēta metāla stāve, lai manuāli izlaistu elektroapgādājuma kontaktus.

4. Uzturēšana un aprūpe darbības laikā

(1) Elektroapgādājumu bankas jāuzrauga apmācītā personāls, un jāveda darbības žurnāli.

(2) Darbības laikā jāveic regulāras vizuālas pārbaudes elektroapgādājumu bankām. Ja tainas deformācija tiek novērota, vienība tūlīt jāizņem no darbības, lai novērstu kritumu.

(3) Elektroapgādājumu bankas fāzes strāvi var monitorēt, izmantojot ampermetrus.

(4) Elektroapgādājumus nedrīkst enerģot, ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par −40 °C. Darbības laikā vidējā temperatūra nevienā stundā nedrīkst pārsniegt +40 °C, divās stundās +30 °C, vai gadā +20 °C. Ja robežas tiek pārsniegtas, jāizmanto mākoņdarbināšana (piemēram, ventilatori) vai elektroapgādājumu banku jāatņem no tīkla.

(5) Instalācijas vietas un elektroapgādājuma tainas karstākā punkta temperatūras pārbaude jāveic, izmantojot rtūles termometrus vai ekvivalentus, saglabājot ierakstus (jo sevišķi vasarā).

(6) Darbības spriegums nedrīkst pārsniegt 1,1 reizes nominālo spriegumu; darbības strāve nedrīkst pārsniegt 1,3 reizes nominālo strāvi.

(7) Elektroapgādājumu savienošana var paaugstināt sistēmas spriegumu, it īpaši zemas slodzes apstākļos. Tādās situācijās daļa vai vesela elektroapgādājumu banka jāatņem no tīkla.

(8) Kontakti un atbalsta izolātori jāglabā tīri, nemainīti un bez izlaides zīmēm. Elektroapgādājuma taine jāglabā tīra, nemainīga un bez ciešanas. Elektroapgādājumam vai tā atbalsta konstrukcijā nedrīkst akumulēties putekļi vai smirdumi.

(9) Visi elektroapgādājumu šķēršņu savienojumi (šķērsma, nomākošanas drāti, šķēršņi, vāveres, slēdznes utt.) jāpārbauda drošībai. Pat viena saitiņa vai nepilnīga kontaktpunkta var izraisīt agrīnu elektroapgādājumu kritumu vai sistēmas incidentu.

(10) Ja pēc darbības laika ir nepieciešams veikt dielektrisku izturības testu, tas jāveic noteiktajā testa spriegumā.

(11) Kapacitātes vērtību un vāveru pārbaudi jāveic vismaz reiz mēnesī. Elektroapgādājumu izolācijas stāvokli jānovērtē 2–3 reizes gadā, mērojot zudumu tangensu (tanδ) pie nominālā vai tuvāk nominālā sprieguma.

(12) Ja elektroapgādājumu banka trippē, izmantojot relēu, to nedrīkst atkal enerģot, kamēr nav noteikta iemesla.

(13) Ja darbības vai transporta laikā tiek novērots eļļas ciešana, to var labot, izmantojot svina-olmiņa liezneri.

5. Pārslēgšanas (atdalīšanas) operāciju drošības norādījumi

(1) Normālos apstākļos, pilna pārvadājuma centrālās elektrostacijas izslēgšanas laikā, jāatver elektroapgādājumu bankas šķēršņi, pēc tam izgājumu šķēršņi. Enerģoapgādē šī secība jāmaina pretēji.

(2) Pilna enerģijas trūkuma gadījumā, jāatver elektroapgādājumu bankas šķēršņi.

(3) Pēc elektroapgādājumu bankas trippēšanas, piespiešana atkalenerģēšanai ir aizliegta. Ja aizsardzības vāvere izbeidzas, to nedrīkst aizvietot un atkalenerģēt, kamēr nav noteikta iemesla.

(4) Elektroapgādājumus nedrīkst enerģot, kad tie ir nomākti. Pēc atslēgšanas, atkalapjungšanai jāgaida vismaz 3 minūtes.

6. Defektu risināšana darbības laikā

(1) Ja notiek eļļas sprāzdiens, eksplodēšana vai ugunsgrēks, tūlīt jāatvieno enerģijas piegāde un ugunsgrēks jāiznīcina, izmantojot smiltis vai sūknīgu ugunsgrēku aizsargu. Šādi incidenti parasti rodas no iekšējiem/ārējiem pārspriegumiem vai smagiem iekšējiem defektiem. Lai novērstu atkārtošanos, jānodrošina, ka vāveru nominālie spēki ir pareizi, nedrīkst piespiest atkalenerģēšanu pēc trippera, un nedrīkst izmantot automātisko atkalapjungšanu.

(2) Ja šķēršņa trippēšana notiek, bet šķēršņa vāvere paliek vesela, elektroapgādājumu jāizliek 3 minūtes, pēc tam jāpārbauda šķēršņi, strāvas transformatori, enerģijas kabēli un elektroapgādājuma ārējā stāvoklis. Ja nekādi kritumi netiek novēroti, defekts var būt izraisīts ārējiem trokšņiem vai sprieguma svārstībām. Pēc apstiprināšanas, var mēģināt testēšanas atkalenerģēšanu. Citādi, jāveic pilns enerģēšanas tests aizsardzības sistēmai. Ja iemesls paliek nezināms, jāsadala banka un jātestē katrs elektroapgādājums atsevišķi. Nedrīkst mēģināt atkalenerģēšanu, kamēr iemesls nav atrasts.

(3) Ja vāvere izbeidzas, jāziņo dienesta dispečim un jāiegūst atļauja, pirms atver elektroapgādājumu šķēršņu. Pēc deenerģēšanas un izlaides, jāveic ārējā pārbaude (piemēram, kontaktu izlaides, tainas deformācija, eļļas ciešana, dzelzs defekti). Pēc tam, izmantojot megommetru, jāmēra kontaktu un zemes izolācijas rezistence. Ja kritumi netiek novēroti, jāaizvieto vāvere un jāatsāk darbība. Ja vāvere izbeidzas atkal, jāizolē defektīgais elektroapgādājums un jāatjauno pakalpojums pārējiem.

7. Drošības norādījumi, strādājot ar defektīgiem elektroapgādājumiem

Pirms strādā ar defektīgu elektroapgādājumu, jāatvieno tā šķēršņi, jāatver abpusējie izolācijas šķēršņi un jāizliek banka, izmantojot izlaides rezistoru (piemēram, izlaides transformatoru vai VT). Tā kā var būt atlikuša lāde, jāveic manuālā izlaide. Pirmais, droši jāsavieno nomākšanas stāves zemes beigas, pēc tam, izmantojot nomākšanas vadi, jāizliek elektroapgādājuma kontakti, līdz nav vairs staras vai skaņas. Beidzot, jāsaskaņo zemes savienojums.

Defektīgie elektroapgādājumi var būt ar sliktiem iekšējiem savienojumiem, atvērtiem ceļiem vai izbeigtajām vāverēm, atstājot atlikušu lādi. Tāpēc, uzturēšanas personālam jānosedz izolētas rokas un pirms pieskaroties, jāsavieno defektīgā elektroapgādājuma abi kontakti, izmantojot nomākšanas vadi.

Dubultā zvaigznā savienotām elektroapgādājumu bankām, neutralajai līnijai, un savienotiem elektroapgādājumu virknēm, jāveic individuāla izlaide.

No pārnesuma centrālās iekārtām, elektroapgādājumi ir relatīvi aizsprostīti, tāpēc, ka tos raksturo vājāka izolācija, augstāka iekšējā siltums, sliktāka siltuma izplatīšanās, augstāks iekšējais kritumu koeficients un degstoši materiāli, kas padara tos ugunsgrēka riskantākiem. Tāpēc, kad iespējams, jāsniedz labvēlīgi zemā temperatūras un labi ventilēti darbības apstākļi.

8. Elektroapgādājumu remonts

(1) Sekojoši defekti var tikt laboti vietas:

• Eļļas ciešanu no tainas var labot, izmantojot svina-olmiņa liezneri.

• Eļļas ciešanu pie kontaktu savienojuma var arī labot, izmantojot liezneri, bet jābūt uzmanīgiem, lai izvairītos no pārmērīga siltuma, kas var bojāt sidraba plāksni.

(2) Defekti, piemēram, zemes izolācijas kritums, būtiski paaugstināts zudumu tangenss, smaga tainas deformācija vai atvērts ceļš, prasa remontēšanu speciālizētās elektroapgādājumu servisa iestādē, kas ir aprīkota ar pareizām rīkotājām un testēšanas ierīcēm.