Magnētmotīvā spēka

Definīcija: Tāpat kā elektriskajām strāvēm (EMF) ir nepieciešama elektromotīvā spēka, lai izveidotu strāvas plūsmu elektriskajā kontūrā, tāpat magnetiskajai plūsmai magnetiskajā kontūrā ir nepieciešams magnetomotīvā spēka (MMF). MMF ir magnētiskais "spiediens", kas ģenerē un uztur magnētisko plūsmu. MMF mērvienība SI sistēmā ir ampera griezis (AT), savukārt CGS sistēmā - gilberts (G). Induktīvā spīdola, kas attēlota zemāk, MMF var izteikt kā:

Kur:

N = induktīvā spīdola griežu skaits I = strāva

MMF stiprumam ir vienāds ar strāvas, kas plūst cauri spīdolam, un griežu skaita reizinājumu. Pēc darba likuma, MMF tiek definēts kā darbs, ko veic, lai pārvietotu vienības magnētisko polu (1 weberu) ap magnētisko kontūru. MMF sauc arī par magnētisko potenciālu — materiāla īpašību, kas ģenerē magnētisko lauku. Tas ir magnētiskā plūsmas Φ un magnētiskā pretestībā R reizinājums. Pretestība ir pretestība, ko sniedz magnētiskais kontūrs, lai izveidotu magnētisko plūsmu. Matemātiski, MMF, ņemot vērā pretestību un magnētisko plūsmu, izsaka šādi:

Kur:

• R = pretestība

• Φ = magnētiskā plūsma

Magnetomotīvā spēka (MMF) var arī izteikt, ņemot vērā magnētisko lauka intensitāti (H) un magnētiskā ceļa garumu (l). Magnētiskā lauka intensitāte atzīmē spēku, ko izdara uz vienības magnētiskā pola magnētiskā laukā. Attiecība ir dota:

Magnetomotīvā spēka (MMF) var arī raksturot, ņemot vērā magnētisko lauka intensitāti (H) un magnētiskā ceļa garumu (l). Magnētiskā lauka intensitāte apzīmē spēku, ko izdara uz vienības magnētiskā pola, kas atrodas magnētiskajā laukā. Šajā kontekstā MMF izsaka šādi:

Kur H ir magnētiskā lauka stipruma, un l ir vielas garums.