Kādi faktori nosaka, kad jāaktīvē augstsprieguma tīklos pikas vienības?

Faktori, kas nosaka, kad sākt darbā režīmregulējošos blokus

Laiks, kad tiek sākt darbā režīmregulējoši bloki, galvenokārt tiek noteikts vairākiem faktoriem, lai nodrošinātu stabila darbība un resursu efektīvu izmantošanu enerģijas sistēmā. Zemāk ir galvenie faktori, kas ietekmē, kad sākt darbā režīmregulējošos blokus:

1. Uzņemšanas pieprasījuma izmaiņas

• Augstā uzņemšanas perioda laikā: Kad tīkla uzņemšana sasniedz vai tuvojas savam augstumam (piemēram, darba laikā vai vasaras gaisa kondicionieru lietošanas augstumā), nepieciešama papildu ražošanas spēja, lai apmierinātu pieprasījumu. Šajās situācijās var sākt darbā režīmregulējošus blokus.

• Zemas uzņemšanas perioda laikā: Nakts laikā vai citos zema elektroenerģijas pieprasījuma periodos, tīklam var būt jāsamazina ražošana, lai izvairītos no zudējumiem. Režīmregulējoši bloki var ātri pielāgot savu produkciju vai pat apturēt, lai atbilstu uzņemšanas izmaiņām.

2. Atjaunojamās enerģijas nestabilitāte

• Vēja un saules enerģijas svārstības: Kā atjaunojamās enerģijas avoti, piemēram, vēja un saule, palielinās savu daļu tīklā, to nestabilitāte un neparedzamība rada izaicinājumus tīkla stabilitātei. Kad vēja ātrums vai saules gaismas līmenis ir nepietiekams, režīmregulējoši bloki var ātri papildināt trūkstošo ražošanu.

• Laika prognozes: Precīzas laika prognozes palīdz dispeču centriem prognozēt atjaunojamās enerģijas ražošanu, ļaujot viņiem lemt, kad sākt darbā režīmregulējošos blokus.

3. Elektroenerģijas tirgus cenas

• Cenu svārstības: Elektroenerģijas tirgos cenas svārstās atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma. Kad cenas ir augstas (parasti tādēļ, ka ir pārmērīgs pieprasījums), režīmregulējošo bloku uzsākšana var būt ekonomiski labvēlīga.

• Marginalās izmaksas: Režīmregulējošo bloku marginalās izmaksas (t.i., izmaksas par viena papildu elektroenerģijas vienības ražošanu) parasti ir augstākas, tāpēc tos sāk tikai tad, kad tirgus cenas ir pietiekami augstas.

4. Sistēmas drošības prasības

• Rezerves spēja: Lai nodrošinātu sistēmas drošību, jāuzglabā noteikta rezerves spēja. Ja parastie ražošanas bloki neizdodies vai tiek veikta remontdarbi, režīmregulējoši bloki var kļūt par rezervējošu enerģiju un ātri sākt darbā.

• Frekvences un sprieguma kontrolēšana: Tīkla frekvences un sprieguma stabilitāte ir būtiska normālai enerģijas sistēmas darbībai. Režīmregulējoši bloki var ātri reaģēt uz frekvences un sprieguma izmaiņām, uzturējot tīkla stabilitāti.

5. Vides un politiskie faktori

• Izplūdes robežas: Dažās teritorijās ir stingras robežas attiecībā uz oglekļa izplūdi un citiem piesārņojumiem, kas ietekmē režīmregulējošo bloku izvēli un izmantošanu. Piemēram, dabas gāzes režīmregulējoši bloki parasti ir videi draudzīgāki nekā ogļu bloki un tāpēc tiek labāk novērtēti reģionos ar stingrām vides prasībām.

• Politiskā atbalsta: Valdības var ieviest politiku, kas mudina izmantot elastīgus režīmregulējošos enerģijas avotus, vai sniegt subsīdijas nestabilai atjaunojamai enerģijai, kas arī ietekmē lēmumu sākt darbā režīmregulējošos blokus.

6. Tehniskās īpašības

• Uzsākšanas ātrums: Dažādi režīmregulējoši bloki ir ar dažādu uzsākšanas ātrumu. Piemēram, gāzes turbinas var sākt darbā minūtēs, bet hidroelektriskie bloki arī var ātri reaģēt, taču ogļu bloki prasa ilgāku laiku, lai sāktu darbā. Tāpēc režīmregulējošo bloku izvēle atkarīga no tīkla nepieciešamā atbildes ātruma uz uzņemšanas izmaiņām.

• Pārslodināšanas ātrums: Režīmregulējošo bloku pārslodināšanas ātrums (t.i., spēja palielināt enerģijas ražošanu laika vienībā) ir arī būtisks faktors, kas nosaka to piemērotību ātrai reakcijai uz uzņemšanas svārstībām.

7. Energijas uzglabāšanas sistēmu pieejamība

Akumulatoru energijas uzglabāšanas sistēmas: Pēdējos gados, akumulatoru energijas uzglabāšanas sistēmas (piemēram, litija jonu akumulatori) ir kļuvušas par svarīgu režīmregulēšanas līdzekli. Ja enerģijas uzglabāšanas sistēmas ir ar pietiekamu kapacitāti, nepieciešamība sākt darbā režīmregulējošos blokus var samazināties. Otrādi, ja enerģijas uzglabāšanas sistēmas ir ar zemu lādēšanas līmeni, režīmregulējošo bloku uzsākšanas biežums var palielināties.

8. Sezonālie faktori

Sezonālas uzņemšanas izmaiņas: Uzņemšanas pieprasījums būtiski atšķiras dažādos sezonos. Piemēram, vasarā pieaug gaisa kondicionieru izmantošana, bet ziemā — sildīšanas vajadzības, kas abi izraisa uzņemšanas svārstības, ietekmējot lēmumu sākt darbā režīmregulējošos blokus.

9. Tīkla infrastruktūras stāvoklis

• Transmīcijas līniju kapacitāte: Ja transmīcijas līniju kapacitāte ir ierobežota un nevar nodrošināt enerģijas piegādi no tālāk esošiem avotiem uz uzņemšanas centriem, režīmregulējoši bloki var tikt sākti darbā vietēji, lai mazinātu transmīcijas šķēršļus.

• Pārveidotāju un sadalīšanas objektu stāvoklis: Ja daži pārveidotāju vai sadalīšanas objekti tiek remontēti vai modernizēti, režīmregulējoši bloki var pagaidu laikā aizpildīt enerģijas piegādes trūkumu.

Kopsavilkums

Lēmums sākt darbā režīmregulējošos blokus ir sarežģīts process, kas ietver vairākus faktorus, piemēram, uzņemšanas pieprasījumu, atjaunojamās enerģijas nestabilitāti, tirgus cenas, sistēmas drošību, vides politiku un tehniskās īpašības. Enerģijas sistēmu dispeču centri parasti ņem vērā šos faktorus kopumā un izmanto pašreizējās monitoringa un kontrolēšanas sistēmas, lai dinamiski pielāgotu režīmregulējošo bloku darbību, nodrošinot tīkla drošību, stabilitāti un ekonomisku darbību.