Runājot par sprieguma atšķirībām divfāzes sistēmās un starp katra pola un zemes punktu apgabalu ar uz zemi novietotu nulles vadi, mums jāizskaidro daži pamata koncepti.
Divfāzes sistēma
Divfāzes sistēmas nav biežas modernajās enerģijas sistēmās, bet tās ir izmantotas noteiktos laikposmos vēsturē. Divfāzes sistēmas parasti ir divās formās: četrsvītrīgā un divsvītrīgā.
Četrsvītrīga divfāzes sistēma
Šajā sistēmā divas spuldziņu grupas ir 90 grādu nobīdītas fāzē, un ir divi nulles vadītāji savienoti kopā. Sprieguma atšķirība starp abām fāzēm (t.i., spriegums starp diviem poliem) parasti ir vienāda ar katras fāzes spriegumu, pieņemot, ka katras fāzes spriegums ir Vphase, tad divu fāžu starpība ir Vline=Vphase.
Divsvītrīga divfāzes sistēma
Šādā sistēmā nulle nav, un sprieguma atšķirība starp abām fāzēm tiek saukta par Vline.
Apgabals ar uz zemi novietoto nulles punktu
Nulles punkta sistēma ir tā, kurā sistēmas nulles vads ir uz zemi novietots, kas ir visizplatītākā konfigurācija trīsfāzes sistēmās, bet to var izmantot arī divfāzes sistēmās.
Sprieguma atšķirība apgabalā ar uz zemi novietoto nulles punktu
Apgabalā ar uz zemi novietoto nulles punktu, spriegums starp katra pola un zemes punktu atkarīgs no sistēmas konfigurācijas un slodzes. Ja sistēma ir līdzsvarota un nulles punkts ir uz zemi novietots, tad spriegums starp katra pola un zemes punktu vajadzētu būt pusei no Vphase, jo ideālajā gadījumā nulles punktam vajadzētu būt potenciāls 0V.
Tomēr, praksē, dēļ slodzes nelīdzsvara vai citiem faktoriem, nulles punkts var mainīties, kas rada neatbilstību sprieguma starp katra pola un zemes punktu.
Piemērs
Piemēram, ja savienotajā nulles punkta sistēmā katras fāzes spriegums ir Vphase, tad:
Sprieguma atšķirība starp abām fāzēm (ja četrsvītrīga sistēma) ir Vline=Vphase.
Spriegums starp katra pola un zemes punktu ideālajā gadījumā ir Vphase/2.
Praktiskās lietošanas ieteikumi
Praktiskā lietošanā var sastapties ar šādiem apstākļiem:
Slodzes nelīdzsvars: Ja slodze nav pilnīgi simetriska, nulles punkti var mainīties, radot atšķirīgu spriegumu starp katra pola un zemes punktu.
Sistēmas dizains: Konkrētais sistēmas dizains un konfigurācija arī ietekmē spriegumu starp katra pola un zemes punktu.
Kopsavilkums
Divfāzes sistēma: Sprieguma atšķirība starp abām fāzēm atkarīga no konkrētās sistēmas konfigurācijas, parasti V phase vai Vline.
Apgabals ar uz zemi novietoto nulles punktu: Spriegums starp katra pola un zemes punktu parasti ir V phase/2, bet praksē var atšķirties dēļ faktoru, piemēram, slodzes nelīdzsvara.
Konkrētā lietošanā ieteicams atsaucīties uz sistēmas specifiskajiem dizaina parametriem un reālo situāciju, lai noteiktu sprieguma atšķirību. Ja ir specifiski sistēmas parametri, var sniegt precīzāku atbildi.