Ar strāvas tīklu tehnoloģijas nepārtraukti progresē, intelektuālās uzraudzības sistēmas spēlē aizvien svarīgāku lomu voltmetru defektu novēršanā un risināšanā. Šīs modernās intelektuālās uzraudzības sistēmas var reala laikā iekļaut galvenos parametrus no voltmetriem — piemēram, daļējās izlādes līmenis, temperatūra un eļļas kvalitāte — un izmantot datu analīzes algoritmus, lai novērtētu iekārtas veselības stāvokli, ļaujot agrīnu defektu brīdinājumus un precīzu problēmu lokāciju.
Zemas sprieguma sistēmās intelektuālā uzraudzība galvenokārt ietver daļējās izlādes, temperatūras un integrētās intelektuālās uzraudzību. Daļējās izlādes uzraudzība parasti tiek sasniegta, instalējot augstfrekvences strāvas transformatorus vai ultrasonora datusnēmējus, kas ļauj reāllaikā sekot pārveidojumu iekšējām izlādēm, identificēt izlādes veidu un atrašanās vietu, tādējādi novērtējot izolācijas stāvokli. Savukārt temperatūras uzraudzība izmanto termopārus, PT100 datusnēmējus vai šķidrleju datusnēmējus, lai uzraudzītu pārveidotāja kritiskās zonas. Var tikt izveidots 3D temperatūras sadalījuma modelis, lai reāllaikā aprēķinātu karstu punktus, palīdzot mums novērtēt izolācijas novecošanas stāvokli.
Intelektuālās uzraudzības tehnoloģijas lietošana būtiski ir uzlabojusi voltmetru darbības uzticamību. Piemēram, 10 kV elektroenerģijas piegādes sistēmā, pēc intelektuālo uzraudzības ierīču instalēšanas, agrīni tika atklāti izolācijas degradācijas pazīmes, ļaujot laicīgi veikt remontdarbus un izvairīties no potenciālajiem trūkumiem, ko izraisītu izolācijas bojājums. Turklāt šīs intelektuālās uzraudzības sistēmas var tikt integrētas ar apgaismojuma automātizācijas sistēmām, veidojot pilnīgu aktīvu pārvaldības risinājumu, ļaujot attālināti uzraudzīt un diagnosticēt iekārtu stāvokli.
Aplūkojot nākotni, ar strāvas tīklu tehnoloģiju attīstību, zemas sprieguma voltmetru dizains un lietošana arī nepārtraukti evolucijā. Nākotnes zemas sprieguma voltmetri vērsīsies vēl vairāk uz intelektualitāti, digitalizāciju un videi draudzīgu pieeju. Ieviešot jaunas materiālus, stiprinot intelektuālas spējas un uzlabojot vides veiktspēju, tie nodrošinās spēcīgāku atbalstu enerģijas sistēmu drošai un stabīgai darbībai.
Jaunu materiālu lietošanas jomā pētījumi rāda, ka nanopartiķļu virsmas efekts var uzlabot epoksīdzīma elektriskās īpašības. Pievienojot atbilstošu daudzumu nano-ZnO vai SiO₂ partiķļu, var būtiski palielināt materiāla resistenci pret elektriskajiem koku veidošanos. Turklāt mikrokapsulu balstītie savstarpēji sanākošie materiāli var automātiski izdalīt sanākošos līdzekļus elektrosētas virsotnēs, novēršot to tālāko augšanu.
Intelektualitātes uzlabojumi arī ir viens no galvenajiem nākotnes attīstības virzieniem. Šodienas intelektuālie pārveidotāji jau ir ar funkcijām, piemēram, tiešsaistes uzraudzība, automātiska kalibrēšana un attālināta uzraudzība. Šīs funkcijas ļauj mums reāllaikā novērtēt iekārtu veselības stāvokli, prognozēt atlikušo izmantošanas laiku un sniegt zinātnisko atbalstu uzturēšanas lēmumiem. Piemēram, pēc intelektuālo kompozīto pārveidotāju instalēšanas 10 kV elektroenerģijas piegādes sistēmā, tika sasniegtas vairākas funkcijas, piemēram, enerģijas mērīšana, harmoniskās komponentes uzraudzība un datu glabāšana, ļoti uzlabojot sistēmas efektivitāti un uzticamību.
Visbeidzot, ar strādājošajām vides normām kļūstot stingrākām, voltmetru dizains pievēršas vairāk materiālu un iekārtu enerģētiskās efektivitātes vides veiktspējai. Piemēram, zemas enerģijas pasīvās pārveidotāju tehnoloģijas ieviešana var samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot vides labumu.
Kopsakot, izmantojot šīs inovatīvās tehnoloģijas un metodes, mēs ne tikai labāk varēsim aizsargāt mūsu enerģijas sistēmas no potenciālajiem defektiem, bet arī nodrošināt to vides draudzīgāku un efektīvāku darbību. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu enerģijas kvalitāti un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.